Ziemeļblāzma (Kā rodas, kā prognozēt un kā novērot?)

*Ziemeļblāzma, polārblāzma jeb kāvi ir atmosfēras augšējo slāņu (jonosfēras) spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja (plazmas) daļiņām. Dēvēta par Aurora Borealis (ziemeļu puslodē) un par Aurora Australis (dienvidu puslodē).

Šajā rakstā:

1. Kā rodas ziemeļblāzma? 2. Kā interpretēt saules vēja un magnētiskā lauka datus un prognozēt ziemeļblāzmu? 3. Kā novērot/nofotografēt ziemeļblāzmu?

1. Kā rodas ziemeļblāzma?

Ziemeļblāzmas ceļš ir ļoti garš un sarežģīts, bet mēģināšu to izskaidrot cik vienkārši iespējams.

Viss aizsākas ar saules plankuma izveidošanos. Tās mēdz būt arī saules plankumu grupas jeb reģioni.

Saules plankumi ir tumši apgabali uz Saules virsmas, kuru temperatūra ir pazemināta par aptuveni 1226° grādiem salīdzinot ar apkārtējo virsmu. Saules plankumi ir apgabali fotosfērā, no kuriem izplūst spēcīgi magnētiskie lauki.

Saules plankumu grupas/reģionu gadījumā-tie tiek apzīmēti ar skaitli (piemēram 2965). Tas tiek veikts tāpēc, lai tos varētu atšķirt citu no cita un gadījumā, ja kādā no šiem reģioniem notiek uzliesmojums, varētu precizēt-tieši kurā.

Šajā saules plankumu reģionā jāizveidojas pretējas polaritātes zonai (gandrīz, kā baterijā). Viena zona ar pozitīvas polaritātes magnētisko lauku (sarkanā krāsā) virzās prom no plankuma, bet negatīvas polaritātes (zilā krāsā) lauks virzās uz plankumu. Veidojas spēcīgas magnētiskās straumes, kas sāk strauji palielināt saules uzliesmojuma iespējamību.

Relatīvi ilgstoši valdot šādiem apstākļiem, saules plankumu magnētiskais lauks kļūst ārkārtīgi spēcīgs. Uzkrājas liels daudzums saules vēja daļiņu. Visa šī masa tiek koncentrēta vienā, relatīvi mazā reģionā.

Notiek uzliesmojums. Tas tiek klasificēts atbilstoši tā intensitātei: A Nenozīmīgs uzliesmojums

B Ļoti vājš uzliesmojums

C Vājš uzliesmojums

M Vidēji spēcīgs uzliesmojums

X Spēcīgs uzliesmojums

X+ (<X10) Ārkārtīgi spēcīgs uzliesmojums Šoreiz tas ir vidēji spēcīgs M2.9 uzliesmojums.

Virzienā pret Zemi tiek izviesta kornonālā masa (*tas tiek pārbaudīts ar šim mērķim paredzētu satelītu), kopā ar magnētiskā lauka daļu. (Saīsinājuma: CME). Šo mākoni var vienkārši saukt par plazmas jeb saules daļiņu mākoni.

*Vai uzliesmojuma laikā vispār ir izviesta arī koronālā masa jeb plazmas mākonis, un vai tas ir vērsts pret Zemi var noteikt ar "LASCO" koronogrāfijas satelīta palīdzību. Zemāk ir izcils piemērs, kā aptuveni jāizskatās satelīta datiem, ja tiešām ir izviesta plazma un tā ir vērsta pret zemi.

1. - Redzams vizuāls mākonis (kā ļoti kontrastains apgabals)

2. - Mākonis veido pilna loka (360°) vai pusloka (180°) halo jeb riņķi. Attēlā zemāk ir redzams 180° plazmas mākoņa halo (ir vērsts pret Zemi)