Bīstamu negaisu prognožu termini

Vispārīgi termini

Kovekcija- siltuma izplatīšanās atmosfērā un gubu mākoņu veidošanās.

CAPE vērtības- konvekcijai pieejamā potenciālā enerģija (cik daudz "degvielas" ir negaisiem lai tie veidotos) Jo lielāka vērtība, jo lielāka negaisa iespējamība. Jāņem vērā arī citi faktori, taču vērtības sākot no 500 ir atbilstošas lai rastos negaiss.

Atmosfēras nestabilitāte- gaisa tendence celties uz augšu (gaisa masām no piezemes celties tālāk atmosfērā) un vertikāla vēja plūsma (kas vēlāk var novest pie milzīgiem gubu mākoņiem un negaisa)

Celšanās indekss (Lifted index)- atmosfēras nestabilitāte. Jo mazāks skaitlis (piemēram 3, 2, 1, 0, -1, -2, -3...) jo lielāka atmosfēras nestabilitāte un jo lielāks pērkona negaisa risks.

Vēja nobīde (Wind shear)- atšķirība vēja ātrumam vai virzienam relatīvi nelielā distancē starp piezemi un atmosfēru. Pie lielām vēja nobīdēm mākoņi ceļoties uz augšu sāk rotēt un var nest stihiskus laikapstākļus.

K-indekss- cik labi apstākļi ir atmosfērā, lai veidotos negaiss. Indeksi virs 25 ir atbilstoši negaisu attīstībai, bet indeksi virs 35 ir atbilstoši postošu negaisu attīstībai.

Negaisu veidi

Lineāri negaisi- negaisu josla, kas var stiepties pat vairāku desmitu un simtu kilometru garumā. Šādi negaisi parasti veidojas uz atmosfēras frontēm. Joslas jeb frontes priekšā parasti novērojams izteikts "plaukta mākonis" un pamatīgas vēja brāzmas. Frontes aizmugurē novērojamas viskrāšņākās zibens izlādes.

Vienšūnas negaisi- viens gubu mākonis ar vienu lietusgāzes kodolu un negaisa centru.

Daudzšunu negaisi- vairāki gubu mākoņi ar vairākiem lietusgāžu kodoliem un negaisa centriem. Izšķir organizētus daudzšūnu negaisus un neorganizētus (izkliedētus) daudzšūnu negaisus. Pēc intensitātes tie ir līdzīgi vienšūnu negaisiem, tikai daudziem vienšūnu negaisiem.

Superšūnas negaisi- mēdz dēvēt arī par "negaisu māti", jo pēc intensitātes un struktūras ir pats stiprākais un iespaidīgākais no negaisiem. To varētu dēvēt par pašpietiekamu negaisu sistēmu, jo tā sevī līdzīgi kā citi negaisi nepārtraukti sūc iekšā siltas un mitras gaisa masas, taču tās arī rotē iegriežot visu mākoni. Mākoņiem griežoties ap savu asi (veidojot nelielu ciklonu, angliski: "mesocyclone") tas var nest arī virpuļviesuļus un milzīgu krusu ar vētru un iespaidīgu zibeņošanu. Latvijā šadi negaisi novēroti reti.

Īpaši negaisu veidojumi

Liela mēroga konvektīvā sistēma (Mesoscale convective system vai MCS)- ir komplekss ar negaisiem, kas kļūst organizēti un izveido vienu milzīgu negaisa sistēmu. Liela mēroga konvektīvās sistēmas (Turpmāk MCS) var būt dažādās formās, taču parasti ir apaļas, ovālas vai arī lineāras. MCS parasti nes intensīvas lietusgāzes, krusu un zibeņošanu plašās teritorijās, taču šajās sistēmas parasti vairs neveidojas virpuļviesuļi un citas ekstrēmas dabas parādības.